Vēsture

Vēsturiski tagadējā Trīsciema apkaime bijusi iekļauta Daugavgrīvas mācītājmuižas teritorijā.1 Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203. gadu dibināts klosteris pie senās Daugavas (Vecdaugavas), aptuveni 2,5 km no upes ietekas Rīgas jūras līcī, aptuveni 10,5 km uz ziemeļiem no Rīgas. Indriķa hronikā minēts, ka bīskaps Alberts 1202. gadā pie Daugavas ietekas jūrā uzcēla cisterciešu klosteri, kuru nosauca par Daugavgrīvas jeb Svēta Nikolaja kalna (latīņu tekstā – Mons S. Nicolai) klosteri par godu jūras braucēju patronam Svētajam Nikolajam. Klosteris bija neatkarīgs no citiem Livonijas feodālajiem senioriem, un tam piederēja plaši zemes īpašumi gar Baltijas jūras malu abos Daugavas krastos. Klostera ēkas bija uzceltas labi nocietinātā pakalnā tagadējā Vecdaugavas apkaimē, kam rietumu pusē bija pieeja Daugavai, bet no pārējām pusēm aptvēra purvainas vecupes. Daugavas labajā krastā robeža gāja no Dūņupes ietekas Daugavā līdz Ķīšezeram, pa tā ziemeļu krastu līdz Langas upes iztekai un gar to līdz pat Gaujas ietekai jūrā. Ziemeļu robežu veidoja Baltijas jūras krasts no Gaujas ietekas līdz Daugavas ietekai jūrā. Tātad Daugavgrīvas klostera zemē labajā Daugavas krastā 13. gadsimtā atradās šādas tagadējās Rīgas pilsētas ziemeļu daļas apkaimes – Vecdaugava, Vecmīlgrāvis, Vecāķi, Trīsciems un daļa no Carnikavas novada starp Langas upīti un jūru (Kalngale, Garciems). Cisterciešu statūti paredzēja aktīvu fizisku darbu, mūki nodarbojās ar saimniecisko darbību – lauksaimniecību, amatniecību. Cistercieši bija Livonijas zemēs pirmie jaunu tehnoloģiju ieviesēji, piemēram, ap 1266. gadu mūki uz Dūņupes ierīkoja pirmās ūdensdzirnavas (tagadējais Mīlgrāvis jeb dzirnavu grāvis – vāc. Mühlgraben).

Mangaļmuiža ir atzīmēta jau ar 1700.gadu datētā kartē. 18. gadsimtā Mangaļmuiža jeb Meņģeles muiža atradās Rīgas apriņķa Daugavgrīvas draudzē. Vēl 1782. gadā “ar četriem Daugavgrīvas zemniekiem” bija mūža lietošanā virsnieka Budberga (Jacob Friedrich von Budberg) atraitnei Marijai Elizabetei, nākamā imperatora Aleksandra I skolotāja un Krievijas impērijas ārlietu ministra Andreja Ebergarda Budberga, kas dzimis Mangaļmuižā, mātei. Mangaļmuiža, kuras lielums bija apmēram 208 hektāri līdz 1762. gadam piederēja fon Numeru dzimtai, tajā dzimis ģenerālmajora Gustava fon Numersa (1715-1780) dēls Vidzemes landmaršals, landrāts Kārlis Johans fon Numerss (1757-1822). 1920. gada agrārās reformas gaitā tolaik Mangaļu pagastā esošo Mangaļu-Mīlgrāvja valsts muižu 314 ha kopplatībā sadalīja 143 vienībās, no kurām viena bija agrākā rentes māja.

Kopš 1993.gada Mangaļmuižas parks ir iekļauts Jaunciema dabas liegumā. Parks pašreiz ir ļoti nekopts: daļa no senajiem kokiem ir nolūzuši, izauguši krūmi, mežacūkas izrakņājušas augsni. 

Aicinām iepazīt Trīsciema vēsturi Solvitas Gailītes izveidotajā vietnē :

http://trisciems.blogspot.com/search/label/Tr%C4%ABsciems

 

1 Izmantota informācija no Trīsciema iedzīvotājas S.Gailītes apkopotajiem materiāliem par Trīsciema vēsturi.

 

Nedaudz par Jaunciema un arī Trīsciema vēsturi

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.10.2006-ielas-garuma.-jaunciema-gatve-avenu-baravikas-gailenu-rudzu-araj.id134290/

Uzklikšķinot uz šīs saites, atradīsiet nu jau 12 gadus vecu raidījumu par Jaunciemu un arī Trīsciema vēsturi.